Paðlaik metalurìija ir lieta, kas ne tikai apstrâdâ plastmasas veidoðanu un dibinâðanu, bet arî bauda grupas makro klasçs. Ðis projekts parasti ietver testçðanu ar metalogrâfiskiem mikroskopiem.
Mikroskopija ir lauks, kas parâdîjies pirms vairâkiem simtiem gadiem. Tomçr metalurìijâ tika izmantoti tikai salîdzinoði jauni no citas mikroskopa metodes. Mûsdienâs tie ir neaizstâjami grâmatas ar inþeniertehniskiem rakstiem laikâ. Mûsdienâs metâliskie mikroskopi ir visinteresantâkie ðajâ jomâ, kurus cita starpâ izmanto, lai meklçtu metâla defektus vai to sasniegumus. Tâ ir attçlveidoðanas metode, kas tiek pârvietota uz necaurspîdîgiem paraugiem. Metalogrâfiskajiem mikroskopiem mçs, cita starpâ, varam ietvert elektronu mikroskopus, kas ïauj novçrot atomu plâksnes un gaismas mikroskopu struktûru, radot mazâku palielinâjumu. Novçrojumi, kas veikti, izmantojot ðîs ierîces, ir ârkârtîgi svarîgi, jo pateicoties tam mçs varam atrast daþâda veida mikroplaisas rakstâ, tas ir, to sâkums. Ir iespçjams aprçíinât arî fâzes ieguldîjumu, kâ arî precîzu atseviðíu fâþu noteikðanu. Pateicoties tam, mçs varam noteikt arî ieslçgumu skaitu un veidu, kâ arî daudzus citus svarîgus elementus no metalurìijas vîzijas. Piemçram, bieþi vien jaunizveidotâ materiâla mikroskopiskie novçrojumi nonâk materiâla struktûras dziïâ novçroðanâ, pateicoties tam, perspektîvâ mçs varam novçrst daudzas nevçlamas kïûdas.
Metalogrâfisko mikroskopu izmantoðana ir ïoti svarîga, jo pateicoties tam mçs varam viegli noteikt materiâla defektus. Vienmçr òemiet vçrâ, ka ðî aprîkojuma modeïa apstrâde ir bîstama. Ðâ iemesla dçï tikai kvalificçtiem cilvçkiem vajadzçtu bût pieredzei.