Mercor ugunsdrodas durvis

Kopâ ar spçkâ esoðajiem noteikumiem 2010. gada jûnijâ pieòemtajâ ministra un Padomes ministra dekrçtâ, katram uzòçmumam ir jânovçrtç çku un objektu ugunsbîstamîba, kâ arî teritorijas, kas iet uz to. Galu galâ tam ir darbinieku intereses.

Bîstamîbas novçrtçjumsIr lietderîgi, ka darbs, kas saistîts ar iepriekð sniegtajiem tehniskâs un kompetences sistçmas ieteikumiem, ir lietderîgi ðo darbîbu nodot profesionâli rekomendçjamam uzòçmumam. Visaptveroðs apdraudçjuma, potenciâli sprâdzienbîstamo teritoriju novçrtçjums un ðâdu draudu zonu izmantoðana ir ðâda pasûtîjuma lîgumslçdzçju galvenie mçríi.Ar sprâdziena priekðlikumu saistîtie riski ir cieðâ saskarç ar saturu, kas tiek veidots interesçs, tehnoloìiskâ procesa secîbâ izmantotajiem materiâliem un maðînu aizsardzîbas sistçmâm un to sastâvdaïâm. Saturs un veiktie pasâkumi var tikt sadedzinâti gaisâ, tie vienmçr rada lielu siltuma daudzumu, viòi joprojâm atceras prestiþu spiediena attîstîbai un bîstamo materiâlu risinâðanai. Sâkums ir darbîbas jomas paðpietiekama nosûtîðana.

Sprâdzienbîstamo zonu maríçðanaSprâdzienbîstamas zonas nosaka, pamatojoties uz bîstamâs sprâdzienbîstamas vides perioda bieþumu un ilgumu. Ðo lauku maríçðanai ir trîs veidu veidi.Nulles zona - ja ir sprâdziena draudi un tas ir degoðu vielu maisîjums ar gaisu, ðodienas panâkumos pastâv pastâvîgs apdraudçjums, bieþa kâroðana ilgâku laiku.Pirmâ zona - norâda, ka draudi var tikt parâdîti parastajâ darbîbas datumâ.Otrâ zona - tas ir diapazons, kurâ dabiskâs darbîbas periodâ nav riska, un pat tad, ja rodas draudi, tas ir îslaicîgs.